Skip to content
Balvu baznīca
Daugavpils M. Lutera katedrāle
Dignājas baznīca
Aizkraukles Kristus Spēka baznīca
Gostiņu baznīca
Neretas baznīca
Dignājas baznīca
Neretas baznīca
Balvu baznīca
Cesvaines baznīca
Daugavpils M. Lutera katedrāle

{tab=Mācītājs}
Andis Lenšs
{tab=Dievkalpošana}

{tab=Dievnams}

{tab=Vēsture}
KalupesBaznicaKALUPES ev. lut. draudze un dievnams
Īsas ziņas
tekstu rediģējis un publicējis
Kalupes draudzes mācītājs Ēvalds Bērziņš Jēkabpilī, 6.8.2004

Kalupes ev. lut. draudze senākos laikos ir piederējusi pie Daugavpils ev. lut. draudzes un Daugavpils draudzes mācītāji noturējuši Kalupes draudzē 6 dievkalpojumus gadā. Vēlāk Kalupes draudzi apkalpojuši Dignājas ev. lut. draudzes mācītāji, noturot 8 dievkalpojumus gadā.

Pēc ordinācijas 1920. gadā Kalupes, Preiļu, Sīķeles, Bornes un Krāslavas draudzēs neilgu laiku kalpojis LELB arhibīskaps (1948.-1968) Gustavs Tūrs. (www.lelb.lv)

Patstāvīga Kalupes draudze ar 600 draudzes locekļiem nodibināta 1922. gadā. Līdz 1926. gadam Kalupes draudzei sava dievnama nav bijis. Dievkalpojumi tika noturēti vasaras laikā kādā šķūnī, bet ziemas laikā kāda draudzes locekļa istabā. 1926. gadā uz draudzei piederošās zemes tiek uzcelts Lūgšanu nams, pārbūvējot kādu vecu ēku. 1931. gadā iegādāts harmonijs ar 15 reģistriem (J. Bokums, Liepājā), uz kura dievkalpojumos pavada dziesmas. Šinī laikā Kalupes draudzi jau apkalpo Līvānu ev. lut. draudzes mācītāji.

1932. gadā, mācītāja Kārļa Brieža laikā, Kalupes draudze uzsāk ziedojumu vākšanu dievnama būvei. Jaunā Kalupes luterāņu dievnama būvdarbus uzņemas vadīt inženieris Vītols no Daugavpils. Par cik laukakmeņu Kalupē nav, tie baznīcas būvei tiek piegādāti no Krāslavas pa Daugavu līdz Nīcgalei un tālāk ar šķūtīm 11 km līdz baznīcas būves vietai. 1935. gadā uzmūrēti dievnama pamati uz valsts zemes fonda piešķirtās meža zemes (10,296 ha) un jau rudenī Līvānu, Kalupes un Preiļu draudžu mācītājs K. Briedis ziņo Latvijas ev. lut. Baznīcas Virsvaldei Rīgā, ka Kalupes draudze ir ķērusies pie sava dievnama celšanas. Ziemai iestājoties, celtniecības darbi tiek pārtraukti līdz 1936. gada pavasarim.

1935. gadā no 600 Kalupes draudzes locekļiem nodokļi tiek iekasēti 80% apmērā, tomēr baznīcas celšanai saziedotie līdzekļi ir visai niecīgi. Arī atlikumi no Kalupes draudzes rīkotiem “bazāriem” nav lieli. Tāpēc Kalupes draudze griežas ar lūgumu gan pie Latvijas ev. lut. Baznīcas Virsvaldes Rīgā, gan arī pie Baznīcu un Konfesiju Departamenta Rīgā, lai iegūtu vajadzīgo naudu Kalupes baznīcas būvei. Iespējamības robežās naudu Kalupes baznīcas būvei piešķir Baznīcas Virsvalde, bet vislielāko palīdzību naudā piešķir Baznīcu un Konfesiju Departaments Rīgā.

Rūpēs par jauno Kalupes baznīcas celtniecību, lieli nopelni ir draudzes mācītājam K. Briedim un Kalupes draudzes priekšniekam Jānim Saleniekam.
Uz atvieglotiem noteikumiem Kalupes baznīcas būvei tiek piešķirti visi vajadzīgie celtniecības materiāli. Sarkanie ķieģeļi – no Kalkūnes ķieģeļu rūpnīcas, vajadzīgie kokmateriāli – no Līvānu Virsmežniecības. Šīfera plāksnes piešķir Zemkopības Departamenta Būvniecības nodaļa.

Laukumā ap baznīcu meža koki tiek nozāģēti, celmi uzspridzināti un novākti. Pēc lielo būvdarbu veikšanas laukums ap Kalupes baznīcu tiek uzarts, noecēts un iesēta kultūrzāle. Vietu, kur atrodas jaunuzceltā Kalupes baznīca nosauc par “Izdegām”. Liepājas drāšu fabrika uz atvieglotiem noteikumiem Kalupes dievnamam izgatavo tērauda zvanu ar uzrakstu:
Kalupes ev. lut. draudze
Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils!
1939

Gandrīz vienlaicīgi ar jaunās Kalupes baznīcas celtniecību, vecais Lūgšanu nams tiek pārbūvēts par mācītāja māju, kuru iesvētīja1936. gada 11. oktobrī.
Kad līdz dievnama pabeigšanai vēl atliek tikai sīkie iekšpuses apdares darbi, ar Baznīcas Virsvaldes 1939. gada 1. septembra lēmumu mācītājs Briedis tiek pārcelts uz Rīgu. Šinī sakarībā 1939. gada 24. septembrī viņš notur Kalupē savu pēdējo atvadu dievkalpojumu. Draudze, ņemot vērā mācītāja lielos nopelnus Kalupes baznīcas būves organizēšanā un vadīšanā, ar īpašu pateicības rakstu un mīļu dāvanu izsaka viņam vissirsnīgāko pateicību.
Draudzē nāk jauns mācītājs Ernests Spekmanis.

1940. gada 3. novembrī Latvijas ev. lut. Baznīcas Arhibīskaps Dr. T. Grīnbergs kopā ar draudzes mācītāju E. Spekmani iesvētī jaunuzcelto Kalupes ev. lut. draudzes dievnamu. Par Kalupes baznīcas iesvētīšanas svinībām draudzes priekšnieks J. Salenieks raksta: “Iesvētīšanu izdarīja mūsu Baznīcas Virsgans – Arhibīskapa tēvs un bija liecinieks, ar kādu prieku un sajūsmu Kalupes draudze pirmo reizi iegāja pa jaunceltnes appušķotajām durvīm, pildot jauno dievnamu līdz pēdējai iespējai. Visi sajuta, tas ir ilgu gadu lolojums, ļoti daudzu gadu un pat pārāk liela un nesaudzīga darba rezultāts.”
Kalupes dievnama telpas garums ir 19 m, platums 8 m, platība 152 m2, tilpums 760 m3. Tajā ir 120 sēdvietu. Tuvākais dievnams ir Līvānu ev. lut baznīca – 34 km.
Kalupes draudzei ir divas kapsētas: Āpšu un Plānišķu kapi.

Evaņģēliski luteriskās Baznīcas izdevuma “Baznīcas Ziņas” 1943. gada 24. oktobra numurā minēts, ka 1942. gada 2. martā apklususi Kalupes draudzes priekšnieka Jāņa Salenieka gādīgā sirds. Kalupes draudzes dzīvi J. Salenieks vadīja no 1922. līdz 1942. gadam. J. Salenieka pēctecis, Kalupes draudzes priekšnieks J. Klimanis par Salenieka darbu raksta: “Ja šodien kalupiešiem ir savs dievnams, ja šodien šī dievnama smaile vijas debesīs, tad lielākā pateicība pienākas Saleniekam.” 1943. gada 26. septembrī Plānišķu kapsētā iesvētīja Kalupes draudzes saziedoto velti Saleniekam, kapa akmeni ar uzrakstu uz pelēkā granīta:
Kalupes ev. lut. baznīcas
priekšnieks
Jānis Salenieks
1884.g. 1.8. – 1942.g. 2.3.
Dusi Dieva mierā! Draudze.

Pieminekļa iesvētīšanu izdarīja mācītājs K. Briedis, piedaloties pārstāvjiem no Līvānu un Preiļu ev. lut. draudzēm, kuplinot svēbrīdi ar kora dziesmām un pūtēju orķestri.
Arī Kalupes draudzes priekšnieks J. Klimanis ir apbedīts Plānišķu kapos, gandrīz blakus J. Salenieka kapam.

Neilgu laiku Kalupes draudzē (kā arī Preiļu, Sīķeles, Bornes, Krāslavas draudzēs) kalpojis arhibīskaps Gustavs Tūrs.

Pēc otrā Pasaules kara, ap 1946. gadu, Kalupes draudzi apkalpo Līvānu, Dignājas, Zasas un Biržu ev. lut. draudžu mācītājs Edgars Sēnals, ar dzīvesvietu Līvānos, Parka ielā 2.

1965. gadā notika Kalupes baznīcas 25 gadu pastāvēšanas jubilejas dievkalpojums, kuru vadīja Latvijas ev. lut. Baznīcas Arhibīskaps Dr. G. Turss, asistējot pastor loci E. Sēnalam un māc. E. Spekmanim, kā arī Latgales iecirkņa prāvestam Jānim Baumanim. Šinī dievkalpojumā iesvētīja 5 jauniešus un kristīja vienu bērniņu vārdā Inita Zosēna. Sprediķoja prāvests J. Baumanis par Rom. 12,12 “…priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās”. Šo dievkalpojumu apmeklēja ap 150 baznīcēnu.

Ar 1969. gada 23. jūniju mācītājs Sēnals tiek iecelts par Madonas iecirkņa prāvestu un bez līdzšinējām draudzēm apkalpo arī Cesvaines draudzi. Dieva žēlastībā prāvests E. Sēnals pie savām apkalpojamām draudzēm ir uzticīgs līdz pat savai pēkšņajai nāves dienai, kad 1978. gada 21. augustā, no kādām bērēm mājās pārnākot, savas ģimenes vidū mirst ar sirdstrieku.

Kādā no draudzes protokoliem prāvests E. Sēnals 1969. gadā atzinīgos vārdos piemin Kalupes draudzi, kura īsā laikā saziedoja vajadzīgos līdzekļus, lai atjaunotu baznīcas tornim vētrā norauto skārdu.

Kopš 1969. gada Kalupes draudzes priekšnieks ir Kārlis Kancāns.

Pēc prāvesta E. Sēnala nāves Latvijas ev. lut. Baznīcas Konsistorija komandē mācītāju Jāni Bērziņu no Daugavpils pagaidām apkalpot arī Kalupes draudzi.

Tāpat kā prāvesta E. Sēnala laikā, arī tagad Kalupes baznīcā dievkalpojumos uz harmonija spēlē Kalupes draudzes dēls Kārlis Dakulis Kārļa dēls no Jēkabpils. Harmonijs ir gan daļēji noskaņojies, bet dievkalpojumos itin labi noder.

Kādreizējā Kalupes draudzes mācītāja māja tagad ir avārijas stāvoklī un netiek izmantota. Arī Plānišķu kapi ir krietni aizmirstībā atstāti un aizaug. Apkoptas tiek tikai kādas 30 kapu kopiņas. Patreiz Kalupes baznīcā tiek noturēti seši dievkalpojumi gadā.

Izmantotie materiāli: Latviešu koversācijas vārdnīca, 8. sējums.
Vecie Kalupes draudzes protokoli.
Patreizējais apraksts.

Daugavpilī, 1980. g. 30. augustā.
Jānis Bērziņš
Daugavpils ev. lut. draudzes mācītājs.

______________________________

1978. gadā Latvijas ev. lut. Baznīcas Konsistorija komandē mācītāju Jāni Bērziņu no Daugavpils pagaidām apkalpot arī Kalupes draudzi. Viņš, vēlāk arī kā prāvests, pilda draudzes mācītāja pienākumus līdz pat savai aiziešanai mūžībā 1995. gada 26 septembrī.

Pēc neilga laika rūpes par draudzi tiek uzdotas prāvestam Linardam Rozentālam.

No 1997. gada kalpošanu Kalupes draudzē LELB Konsistorija uzdod mācītājam Ēvaldam Bērziņam, kurš tolaik kalpo arī Pļaviņu, Unguru un Līvānu draudzē.

Dievkalpojumi notiek katra mēneša otrajā sestdienā plkst. 10.00. Katru gadu tiek noturēti kapusvētki Āpšu un Plānišķu kapos, kā arī Svecīšu vakars Āpšu kapos. Dievkalpojumos draudze dzied pārsvarā bez mūzikas instrumenta pavadījuma, jo pagaidām neviens to nav uzņēmies.

2000. gadā vasarā dievnamā veikts iekšpuses remonts. 2002. gadā nomainīti savu laiku nokalpojušie torņa logi.

2004. gadā draudze ar pagasta pašvaldības atbalstu piedalījās Tūrisma infrastruktūras attīstības projektu konkursā, kur tika iesniegts projekts uz 41 000Ls piebraucamā ceļa (1,7km) izbūvei līdz dievnamam. Diemžēl tas netika atbalstīs. Tomēr draudze joprojām lolo cerības noturēt dievkalpojumus dievnamā cauru gadu, jo ziemā un slapjā laikā tas nav iespējams un jāmeklē telpas citur. Šajā ziņā ļoti pretimnākoša ir bijusi Rimicānu skolas vadība, kas laipni atļauj tās telpās noturēt dievkalpojumus. Ceļš uz baznīcu no Vārkavas puses tika uzbūvēts 2013.gadā.

2005. gada vasarā draudze svinēja dievnama 65. gadu jubileju. Dievkalpojumu kopā ar Daugavpils iecirkņa prāvestu Aivaru Gusevu un Kalupes draudzes mācītāju Ēvaldu Bērziņu vadīja un sprediķoja arhibīskaps Jānis Vanags. Tūlīt arī tika lietota prāvesta dāvana Kalupes draudzei – Dievgalda paramentu komplekts. Dievkalpojumā muzicēja Aizkraukles Kristus spēka draudzes koris. Klāt bija arī Sēlpils iecirkņa prāvests Ainars Spriņģis. Pēc svētku dievkalpojuma draudze sanākušajiem viesiem bija sarūpējusi svētku mielastu. Pēc svētkiem Kalupes draudzē arhibīskaps ar prāvestu A. Gusevu devās uz Daugavpili iesvētīt jaunuzcelto altāri Daugavpils Lutera baznīcā.

Informāciju par draudzi nu ir iespēja iegūt arī internetā http://www.ltn.lv/~evalds/kld

Lai Dievs svētī turpmāku draudzes dzīvi un kalpošanu.

Ziņas par draudzi apkopoja mācītājs Ēvalds Bērziņš

{tab=Fotoalbums}


{/tabs}
Items for Page: There are no posts that match the selection criteria.