Fotoalbums. 27.augustā ar svētku dievkalpojumu un plašu klasiskās un mūsdienu komponistu mūzikas koncertu Dignājas luterāņu draudze atzīmēja baznīcas 200 gadu jubileju un 444.gadskārtu, kopš Dignājā izveidota draudze. Dievkalpojumu vadīja Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe, Sēlpils iecirkņa prāvests Ainārs Spriņģis, Krustpils draudzes mācītājs Ēvalds Bērziņš un Dignājas draudzes mācītājs Ivars Dzelme, kurš šajā draudzē kalpo no 2000.gada.

Pēc dievkalpojuma koncertēja Dunavas sieviešu vokālais ansamblis „Variācija” (vadītāja Laine Zeile) un solists Lauris Golubickis. Dievkalpojumā muzicēja ērģelniece Anita Ķikute un novadnieks Arvīds Klišāns.

Gaisma no seniem laikiem
Dignājā pirmā baznīca uzcelta ap 1576.gadu. Tā bijusi no koka un ar salmu jumtu. Tagad šajā vietā aug lielas un vecas liepas. Tie ir Dignājas cerības un ticības koki. Ceļot jauno baznīcu, kas iesvētīta 1811.gada 3.decembrī un pastāv vēl šodien, būvētāji lauzuši tuvumā esošo kaļķakmeni. Baznīcas celšanas laikā pie tās radusies liela grava. I pasaules karā svētvieta izpostīta. 20.gs 20.gados atkal atjaunota. Darbojies baznīcas koris, sieviešu palīdzības komiteja, un katru gadu iznākusi „Dignājas draudzes gadagrāmata”. II pasaules karā baznīca cietusi maz. Pēc kara vairākkārt veikti remontdarbi. Draudze savu darbību nav pārtraukusi un nav ļāvusi vietējai padomju varai svētvietā ierīkot minerālmēslu noliktavu. Baznīcā atrodas daudz vērtīgu, senu bagātību. Kapa plāksne A.Velinkam (†1575), kas iemūrēta sakristejas sienā, ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Baznīcas apmetne un senkapi ir vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi. Šajā svētku dievkalpojumā līdzās saules stariem mūs apgaismoja, vēl no muižas laikiem kā dāvinājums Dignājas draudzei saglabājusies, kristāla lustra.

Īpaši gaišā piemiņā dignājieši tura mācītāju Kārli Juliasu Veirihu (1814–1863), kurš rūpējās, lai izglītots kļūtu arī dzimtcilvēks. Viņš Dignājai ir tikpat slavens vīrs kā Sunākstei Stenders. Viņš mīlēja dziesmu un mācīja to saviem ļaudīm.1859.gadā izdotā Veiriha grāmata „Dziesmu vainags mīļiem latviešu jaunekļiem un bērniem vīts par jaunu prieku” tika plaši lietota. Veirihs sagatavoja Dignājas kori pirmajiem Dziesmu svētkiem. Apglabāts Daugavas kapsētā.

Pacel dvēseli spārnos!
Galvenā vērtība katrai draudzei ir tās cilvēki. Bīskaps E.Alpe uzrunā sacīja: „Tie cilvēki pirms 200 gadiem un mēs šodien šeit uz dievnamu esam nākuši ar vienu un to pašu vēlmi – Dievu lūgt, Dievam pateikties un Viņa klātbūtni sajust.” Dievkalpojums bija ļoti apmeklēts un plašā Dignājas baznīca cilvēku pilna. Bija daudz ciemiņu un sveicēju no Zasas, Līvāniem, Jēkabpils, Rīgas, Daugavpils un citām vietām.  Pati Dignājas draudze nav liela – tikai 34 cilvēki. Mazo draudžu spēks ir lielāka saliedētība, sirsnība un atvērtība. Kā pastāstīja draudzes priekšniece Aina Zaharevska, kura šajā amatā kalpo no 2000.gada, „draudze pēdējos trijos gados ir ļoti daudz paveikusi. Ir sakārtoti draudzes īpašumi un reģistrēti Zemesgrāmatā, veikta sakristejas jumta nomaiņa, atjaunots zvanu tornis un baznīcas vārti. Būtu vajadzīgs ārējo un iekšējo sienu un jumta remonts. Tam draudzei pašreiz nav līdzekļu. Kalpošanas darbā daudz palīdzējušas Aina Kusiņa, Rita Ušacka, Dzidra Nartiša un citi aktīvisti.” Draudzei nebija trūcis izdomas nobālušās iekšējās dievnama sienas izdekorēt ar zaļumiem un ziediem. Radīt svētku noskaņu, lai dievlūdzēju dvēseles varētu sildīties ticības siltajās plaukstās.

Dievkalpojumā mums klāt bija neredzamā pasaule. Īsi pēc Svētā Vakarēdiena saņemšanas pa atvērtajām baznīcas durvīm ielidoja brūns taurenis. Pārlidoja dievlūdzēju rindas un it kā sacīja: „Kāds tevi vēro! Vai sajūti? Nāks rudens darbi. Būs smagi. Pacel savu dvēseli spārnos! Vismaz šobrīd. Kad bridīsi dubļus, tu zināsi, kā tas ir –lidot.”