Fotoalbums. 3.septembrī Krustpils evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika draudzes diena. Tai bija ļoti plaša un interesanta programma, bet samērā maza apmeklētība. Pasākums iesākās ar svētbrīdi, ko vadīja draudzes mācītājs Ēvalds Bērziņš.

Luterisma Mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs, mācītājs Juris Uļģis klātesošos iepazīstināja ar LMF darbību Latvijā 20 gadu laika posmā un tālākajām iecerēm, bija iespēja iegādāties jaunākās grāmatas. Koncertprogrammā skanēja Krustpils senioru vīru vokālā ansambļa (vadītājs Romāns Kielbickis) un Aizkraukles Kristus Spēka draudzes kora „Ceļš” (vadītāja Sulamīte Spriņģe) dziedātās dziesmas. Klasiskās mūzikas pasaulē bija iespēja pabūt, klausoties Jēkabpils A.Žilinska mūzikas skolas pedagoģu Ievas Bērziņas un Jeļenas Skurjates vijoļspēlē, arī ērģelnieču Sulamītes Spriņģes un Dainas Peņģerotes priekšnesumos. Draudzes dienā piedalījās arī Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Tā noslēdzās ar šo rindu autores stāstījumu par savu lugu krājumu „Māja”.

Pasākumā centrā bija LELB Lutera Akadēmijas pasniedzēja, mācītāja, teoloģijas doktora Gunta Kalmes lekcija „Patriotisma bibliskie pamati”. Lektors patriotisma saistību ar kristīgo ticību skaidroja no radīšanas stāsta. Bībelē svarīga loma ierādīta konkrētai vietai. Sākotnējā cilvēces dzimtene bija Ēdenes dārzs (tagadējā Mezopotānijas teritorija). Visa Bībeles vēsts saistīta ar fizisku vietu. Vecajā Derībā tauta gāja uz apsolīto zemi. Pravietojumos par Jēzu norādītas viņa dzīves nozīmīgākās vietas. Lektors skaidroja, ka laiktelpā svarīga ir miesas esamība. Liela vērtība piešķirta cilvēka ķermenim, pārvarot augstumus, dziļumus, sasniedzot lielu ātrumu. Cilvēka dzīvei ne tikai fiziskajā, bet arī aicinājuma nozīmē vajadzīga vieta. Lai īstenotu savu aicinājumu cilvēkam ir ne tikai tiesības, bet pienākums būt brīvam. Brīvība ir pavēlē! Cilvēks ir noteicējs un saimnieks. „Bez vietas, miesas un brīvības cilvēka dzīve ir neiespējama.” Vietai jābūt saistītai ar iespēju brīvi tajā rīkoties.

Tautai tāpat kā cilvēkam vajadzīga sava teritorija un brīvība, lai varētu apsaimniekot savu zemi. „Tautas spēju būt par saimnieci teritorijā, kuru tai nolicis Dievs, nodrošina valsts.” Tikai savā valstī tauta var sevi īstenot. Dievs mums ir dāvinājis Latviju, un par to mums ir jārūpējas un jābūt gataviem to aizstāvēt. Lektors atzina, ka gandrīz katrai paaudzei ir nācies iestāties par savas tautas brīvību. „Brīvības koks ir aplaistīts ar asinīm.” Tā nekad nav dota par brīvu. G.Kalme sacīja, ka no vairākiem miljoniem tautu, kas dzīvo uz zemeslodes, tikai 196 ir sava valsts. Latvija ir šajā skaitā! Katram ir svarīgi iestāties, lai valsts piederētu tautai, nevis kādam sociālam slānim. „Mums ir vajadzīga nacionāla ideoloģija. Tā ir ideju un vērtību kopums, kas izsaka mūsu nacionālo pašapziņu. Nacionālā ideoloģija nepieciešama tautas identitātes esamībai.” Nacionālā ideoloģija ir saistīta ar kristīgo ticību. Ceturtajā bauslī ir izteikts apsolījums: „Godini savu tēvu un savu māti, lai tu ilgi dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir tev devis.” (2.Moz.20:12)

Māju un dzimtenes mīlestība ir kristīgā patriotisma saturs. Mūsu mūžs norit nevis kaut kur starp debesīm un zemi, bet noteiktā vietā un laikā. Māja ir tā vieta, kuru mēs padarām par vispersoniskāko, to apdzīvojot, un kura uztur mūs. Māja ietilpst lielākā kopienā dzimtenē. Cilvēks piedzimst dzimtenē. Viņš nav abstrakta būtne, kas socializējas, kādu laiku kaut kur nodzīvojis. Vārdā „tēvzeme” ietverta atsauce uz saviem priekšgājējiem. Ir latīņu teiciens: „Kur ir labi, tur dzimtene.” Vajadzētu būt otrādāk – „kur ir dzimtene, tur ir labi”. Cilvēkam tāpat kā kokam un puķei vajag saknes. Mūsu himna „Dievs, svētī Latviju!” apvieno kristīgo ticību ar patriotismu. Tā ir lūgšana un ticības apgalvojums. Mācītājs izteica cerību, ka tauta un valsts var atdzimt caur kristīgo patriotismu, jo caur to tā ir radusies.

Visi draudzes dienas pasākumi izskanēja uz patriotisma nots. Šī tēma vijās cauri gan svētbrīža uzrunai, gan ansambļa un kora dziedātajām dziesmām: „Dieviņš te klausās Daugavas zvanā,/ Te esmu es dzimtenē – tēvzemē manā.”

Autores foto