Līvānu draudze

Līvānu draudzes mājas lapa: www.livanubaznica.lv

Mācītājs

Mācītājs
Ēvalds Bērziņš

Dzimis 10.11.1971.
Ordinēts 28.07.1994.
Tālr.  29107876
E-pasts: evalds@latnet.lv

 

Dievkalpošana


Dievkalpojums mēneša 1. un 3. svētdien, plkst. 13:00
 

Dievnams


Dzelzceļa iela 17, Līvāni, LV-5316
 

Par draudzi

Kā atsevišķa Krustpils draudzes vienība Līvānu draudze pastāv jau kopš gadsimta sākuma. Tās garīgo dzīvi pārtrauca pirmais Pasaules karš, bet 1920. gada 19. septembrī notika draudzes locekļu pirmā pēckara sapulce. Darbs sākās no jauna: tika ievēlēta draudzes padome desmit cilvēku sastāvā. Par draudzes priekšnieku ievēlēja Juri Andžānu un jau novembrī draudze pieprasīja Līvānu miesta valdei piešķirt 20ha zemes draudzes vajadzībām. Tieši J. Andžāns bija baznīcas iniciators. Diemžēl, darbīgais draudzes loceklis nomira jau 1929. gadā, tā arī nesagaidījis jaunās baznīcas iesvētīšanu.
Līdz 1928. gadam dievkalpojumi notika Līvānu pagasta namā, ugunsdzēsēju depo un krājaizdevumu kases telpās, pēc tam – jaunuzceltajā Līvānu pamatskolas zālē. Draudze vienlaikus vāca līdzekļus savas baznīcas celtniecībai. Tā, piemēram, draudzes sieviešu pulciņš sarīkoja bazāru, kurā iegūtā nauda tika paredzēta celtniecībai. Pateicoties Līvānu pilsētas pašvaldības laipnai pretimnākšanai, 1928. gadā tika noslēgts dāvinājuma līgums par apmēram 982 kv.m zemes Stikla ielā. Tajā vietā atradās kara laikā nopostītās korķu fabrikas mūri, ko īpašnieks pārdeva draudzei. Vēlāk šis zemes gabals tika vēl palielināts.
Baznīcas projektu izstrādāja inženieris Pētersons no Krustpils. Pēc viņa aplēsēm, būve varētu izmaksāt 24 000 latu. Savu artavu baznīcas celtniecībai deva arī Baznīcas virsvalde. Celtniecībai ziedoja draudzes locekļi un labvēļi.
Pamatakmens tika ielikts 1929. gada rudenī, bet jau 1932. gada maijā būvdarbi bija pabeigti (kopumā baznīcas celtniecība izmaksāja 26 000 latu) un 29. maijā notika jaunā Līvānu evaņģēliski luteriskās draudzes dievnama iesvētīšana.
Jau pirms baznīcas uzcelšanas un jaunuzceltajā dievnamā ērģelnieka pienākumus veica Līvānu skolas pārzinis Pēteris Kāpostiņš. Ar mācītāja Kārļa Brieža palīdzību trīsdesmito gadu beigās draudze dabūja jaunas ērģeles.
Nākamajā gadā līvānieši pasūtīja bronzas zvanu. Jaunā zvana iegādei līdzekļus ziedoja kara ministrs ģenerālis Balodis, arhibīskaps Grīnbergs un avīzes “Jaunākās Ziņas” izdevējs. Zvans pirmo reizi savus draudzes locekļus pulcēja kopā 1933. gada Lieldienās.
Kopš 1920. gada Līvānu draudzē ir kalpojuši mācītāji Skujiņš, Muižnieks, Alberts Ozoliņš, no 1932. – 1939. gadam – Kārlis Briedis. Tuvojoties karam, mācītāj Briedis aizbrauca dzīvot uz Vāciju. Līvānos viņš atgriezās vācu okupācijas laikā un līdz kara beigām kalpoja arī visās piecās apkārtnes draudzēs. Tad Kārlis Briedis devās bēgļu gaitās uz Vāciju, Ameriku, kur mira, nodzīvojis garu mūžu.
Pēc tam Līvānu draudzē kalpoja mācītājs Spekmanis. Vēlāk viņš devās uz Rīgu un sāka strādāt Sv. Pāvila draudzē, bet Līvānos ilgus gadus kalpoja mācītājs Sēnala (viņš ir apbedīts Līvānu kapsētā).
Draudzes locekļu skaits svārstījies no 112 cilvēkiem 1922. gadā līdz 307 – 1931. gadā. Pašlaik Līvānu evaņģēliski luteriskajā draudzē ir 120 locekļi. Kopš mācītāja Sēnalas pastāvīga mācītāja Līvānu draudzē nav bijis. No 1996. gada Līvānu draudzē kalpo mācītājs Ēvalds Bērziņš.
(Līvānu evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcai – 65)

 
 

[rss-this uri=”http://livanubaznica.lv/feed/” maxitems=”99″ maxchars=”100 titleonly=”0″]

Items for Page: There are no posts that match the selection criteria.