Šogad jau likās, ka nebūs tradicionālās Viesītes draudzes ekskursijas. Bet cilvēku vēlme neizlaist šo gadu bija, un 14. septembrī, šogad ne vasarā bet rudenī, bija tā diena, kad braucām uz Lietuvu. Draudzes lūgšanās aizlūdzām par ekskursiju, arī par labu laiku. Taču divas dienas pirms ekskursijas bija spēcīga lietus prognoze. Nākošajā dienā tā bija jau labvēlīga. Izbraucām piecos no rīta – tumšs kā naktī, auksts un līst. Taču dienas gaitā laiks būtiski mainījās, un varējām teikt, ka Dievs ir atbildējis lūgšanu. Bijām Utenā, Molētā etnokosmoloģijas muzejā, kur varēja redzēt kā kosmosu un zvaigznes uztvēra senči, un kā to redz šodienas zinātne. Viļņā īsā ekskursijā varējām sajust pilsētas gaisotni, kur vai uz katru soli ir baznīca. Kaut arī stipri kavējām, tomēr paspējām Traķu pilī, un ārā nākot vēl vērot pēdējo saules atblāzmu uz mūriem. Vēl apmēram četru stundu brauciens un laimīgi bijam mājās Viesītē.